Invaliditātes ekspertīzei nepieciešamie dokumenti (bērnam)
Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK jāiesniedz:
- Vecāku vai aizbildņu aizpildīts IESNIEGUMS ( iesnieguma paraugs )
- Ģimenes vai ārstējošā ārsta NOSŪTIJUMS (parasti nosūtījumu raksta ārstējošais ārsts- psihiatrs, neirologs u.c.)
- Ģimenes ārsta slēdziens
- Klīniskā psihologa atzinums
- Izglītības iestādes raksturojums
- Fotokartiņa 3x4
Papildus, ja ir pieejami, var iesniegt ergoterapeita, neirologa, psihiatra, logopēda, alergologa, fizioterapeita u.c. atzinumus. Ļoti vēlams ergoterapeita atzinums, ja sniedz dokumentus īpašas kopšanas ekspertīzei.
Dokumentu iesniegšana, ekspertīzes process, lēmuma saņemšana, apstrīdēšana
- ārstējošais ārsts, kas raksta nosūtījumu
- personīgi
- pa pastu ( drošāk sūtīt kā ierakstītu vēstuli)
- elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;
- elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus ( šeit iesniegums VDEĀVK )
Invaliditātes ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komisijā, tai ir radušies vai var uzskatīt, ka ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti.
Invaliditātes ekspertīzi veic VDEĀVK komisijas ārsts bez personas klātbūtnes.
Invaliditāti piešķir uz 6 mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem.
Bērniem ar psihiskām saslimšanām invaliditātes ekspertīzi var veikt Rīgas, Valmieras un Daugavpils nodaļās, bet bērniem ar vispārēja rakstura slimībām ekspertīzi veic tikai Rīgas apvienotajā nodaļā
Lēmumu var saņemt personīgi vai pa pastu. Ar lēmuma saturu var ātrāk iepazīties šeit latvija.lv/Epakalpojumi
Lēmumu var apstrīdēt šeit latvija.lv/epakalpojumi
Papildus informācija šeit MK noteikumi Nr.805
Invaliditātes un īpašas kopšanas pabalsta apmērs
Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmērs ir 106,72 euro mēnesī.
Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmērs ir 313,43 euro mēnesī
Atkarībā no bērna traucējumu smaguma, ir iespēja iegūt īpašās kopšanas pabalstu. Tā kā nereti prasība pēc īpašā kopšanas pabalsta tiek noraidīta, ieteicams kārtīgi iepazīties ar visiem nosacījumiem un pārrunāt tos ar ārstu, kas aizpilda nepieciešamo dokumentāciju. Īpašā kopšana paredz arī tiesības, uz asistentu sākot no 5 gadu vecuma.
Kritēriji invaliditātes noteikšanai personai līdz 18 gadu vecumam
| Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi | Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums |
| 1. Nervu sistēmas slimības | |
| 1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas | Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi |
| 1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības | Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību un stājas traucējumus |
| 1.3. Epilepsija | Lielās lēkmes ne mazāk kā sešas reizes gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs | |
| 2. Psihiski un uzvedības traucējumi | |
| 2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi | Progresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai) |
| 2.2. Garīgā atpalicība | Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas) |
| 2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence | Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas, dēļ, rezistenti pret terapiju |
| 2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi | Vidēji smaga vai smaga slimības norise |
| 2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji) | Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise) |
| 2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi | Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā |
| 2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā | Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā |
| Piezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs | |
| 3. Auss un aizauss paugura slimības | |
| 3.1. Kurlmēmums, kurlums | Otorinolaringologa vai surdologa atzinums |
| 3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība | Sākot ar III un augstāku pakāpi, ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu |
| Piezīme. Šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs | |
| 4. Acu un to palīgorgānu slimības | |
| 4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi | Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos |
| 4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī | Vienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs – smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta |
| 4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija) | Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma |
| Piezīmes. 1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3. 2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu redzes aizsardzības centra sertificēts oftalmologs | |
| 5. Iekšējo orgānu slimības | |
| 5.1. Elpošanas sistēmas slimības | |
| 5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanas | Pastāvīgi apgrūtināta elpošana |
| 5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi | 1. Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte. 2. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi. 3. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas: 3.1. obstruktīva tipa: 3.1.1. FEVI < 60 %; 3.1.2. PEF < 60 %; 3.1.3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %; 3.2. restriktīva tipa – VK < 50 % no individuālās vecuma normas. 4. Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums un smagums (trīs vai vairāk smagu lēkmju gadā), terapijas efektivitāte. 5. Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs | |
| 5.2. Asinsrites sistēmas slimības | |
| 5.2.1. Sirds un asinsvadu slimības un attīstības traucējumi | Hroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA |
| 5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi | 1. Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija. 2. Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA |
| 5.2.3. Primāra arteriāla hipertensija | II–III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs | |
| 5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības | |
| 5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti) | Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte |
| 5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma) | Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs | |
| 5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības | |
| 5.4.1. Nieru slimības | Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā – nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs | |
| 5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums) | Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistula vai urīna nesaturēšana |
| 5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas | Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, ko nav iespējams ķirurģiski koriģēt vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanai |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs | |
| 5.5. Gremošanas sistēmas slimības | |
| 5.5.1. Kuņģa–zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi | Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte. Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija |
| 5.5.2. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindroms | Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms |
| Piezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs | |
| 6. Ķirurģiskās slimības | |
| 6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa–zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības | Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs | |
| 6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi | 1. Traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī. 2. Viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem. 3. Mugurkaula III–IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem. 4. Balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem. 5. Iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte |
| 6.3. Skeleta sistēmas bojājumi | Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte |
| 6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas | Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs | |
| 6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un (vai) skeleta slimības vai bojājumi | 1. Mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi. 2. Smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6.5. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs | |
| 7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | |
| 7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības | Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas |
| Piezīme. Šīs nodaļas 7.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs | |
| 8. Ādas slimības | |
| 8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi | Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 8.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs | |
| 9. Onkoloģiskās slimības | |
| 9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji | Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze |
| Piezīme. Šīs nodaļas 9.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs | |
| 10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi | |
| 10.1. Hematoloģiskās slimības | Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas |
| Piezīme. Šīs nodaļas 10.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs | |
| 10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi | Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību) |
| 10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi | Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| 10.4. HIV infekcija | Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists | |
| 11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas | |
| 11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas | Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte |
| Piezīme. Šīs nodaļas 11.1. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam | |
| 12. Kombinēta patoloģija | |
| 12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā | Kombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsilija atzinumu |
| Piezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1. apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti | |
Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību
| Nr.p. k. | Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi |
| 1. | F 73 – dziļa garīga atpalicība (idiotija) |
| 2. | F 72 – smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte) |
| 3. | F 71 – vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām: |
| 3.1. | ar autismu |
| 3.2. | ar vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm, kas fiksētas epilepsijas slimnieka dienasgrāmatā |
| 3.3. | ar hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem |
| 3.4. | ar terapijas rezistentu, neorganisku urīna un (vai) fekāliju nesaturēšanu |
| 3.5. | ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam) |
Piezīmes. 1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs. 2. Šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina ar ADOS (Autism Diagnostice Observation Schedule) testu. 3. Šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs. 4. Šīs nodaļas 3.3. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums. 5. Šīs nodaļas 3.4. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs vai bērnu urologs, vai bērnu proktologs | |
| 4. | F 20 – šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei |
| 5. | F 84 – autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedību |
| Piezīme. Šīs nodaļas 4. un 5. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs | |
| 6. | Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes |
| 7. | Izteikts hiperkinētisks sindroms |
| 8. | Smaga ataksija |
| 9. | Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairākas reizes mēnesī) |
| Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs | |
| 10. | Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna invalīda kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acī |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu redzes aizsardzības centrs | |
| 11. | Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērnam līdz sešu gadu vecumam |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina sertificēts bērnu kardiologs | |
| 12. | Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai) |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa | |
| 13. | Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums bez atļaujas slogot kāju (koksīta ģipsis, kruķi) |
| 14. | Vienas kājas amputācija jebkurā līmenī (līdz protezēšanai) |
| 15. | Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (pārvietojas ar kruķiem) |
| 16. | Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija) |
| 17. | Vienas rokas trūkums jebkurā līmenī vai abu roku traumu sekas, vai iedzimtas anomālijas ar izteiktiem tveršanas traucējumiem |
| Piezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds | |
| 18. | Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa | |
| 19. | Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiem |
| Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa | |
| 20. | Citas saslimšanas ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem, kuru diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālists |
Informācijas sagatavošanā izmantots materiāls no MK noteikumi Nr.. 805
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.